arhitektūras studija 1.618


  1. LATVIJAS NACIONĀLĀS MĀKSLAS MUZEJA REKONSTRUKCIJA UN PIEBŪVE

    ATKLĀTAIS METU KONKURSS. Rīga 2010
    Devīze: UN312
    Autori: ARONA TOMARIŅA, ILZE DIDRIHSONE, ZANE KARPOVA (FBRK)
    Godalga: VEICINĀŠANAS BALVA



    Projektu raksturo 3 pamatnostādnes:
    1.nodrošināt jaunās piebūves jūtīgu attieksmi pret vēsturisko ēku un vidi;
    2.nesamazināt parka publisko ārtelpu un nodrošināt mūsdienu muzeja prasības pēc atvērtas, sabiedrībai pievilcīgas mākslas un kultūras baudīšanas vides;
    3.rūpīgi izvērtējot laika un līdzekļu resursus, saglabāt mākslas un kultūras mantojumu.
    Katrai idejai ir atsevišķa arhitektūras koncepcija, kas dažādos līmeņos savstarpēji pārklājas.


    1. Klasiskais muzejs vēsturiski veidots noslēgts, intraverts, jaunā piebūve savukārt veidota atvērta jeb ekstraverta. Abas ēkas tiek uztvertas kopā kā vienots ansamblis ar skaidru definējumu; vēsturiskais un jaunais, galvenais un pakārtotais (atbalsta funkcija), noslēgtais un atvērtais.
    Vēsturiskā ēka izvietota virszemē, bet jaunā piebūve galvenokārt pazemē, kur veidots arī galvenais abu apjomu savienojums, atstājot esošās ēkas apjomu virszemē neskartu.


    2. Jaunā piebūve ir veidota atvērta kā ainavas projekts, nesamazinot parka publiskās ārtelpas sabiedrībai pieejamo apjomu.
    Piebūves viens no uzdevumiem ir nodrošināt mūsdienu muzeja funkciju sabiedrībā -  informācijas apmaiņu, diskusijas, socializēšanos, demokrātisku un atvērtu pieeju mākslai un kvalitatīvai pilsētvidei, vietu brīvā laika pavadīšanai, kas  savukārt nodrošina informācijas pieeju un kultūras līmeņa celšanu sabiedrībā. Šo funkciju nodrošinājumu pildīs 'amfiteātris', labiekārtotā ārtelpa un iekštelpu risinājumi, kā arī jaunbūves jumta, ar ārtelpas ekspozīciju, pieejamība sabiedrībai.


    3. Ēkas centrālās daļas kupola formas jumts veidots  koka konstrukcijā, kura Latvijas un Eiropas mērogā ir unikāla. Balstošā konstrukcija balsta gan "kupolu", gan pārsegumu ar piekārto griestu dekoru virs vestibila, kam ir augsta mākslinieciskā vērtība. Saglabājot  bēniņu vidus daļas nesošo konstrukciju un izbūvējot tikai bēniņu spārnus, nemainot jumta ģeometriju, nodrošinot normatīvo klimatu (vēdināšana, dzesēšana) un vides pieejamību, salīdzinājumā ar ieguldītajiem līdzekļiem, iegūtās platības pienesums būtu ļoti niecīgs. Tāpēc lietderīgi būtu apgūt arī bēniņu vidusdaļu, veidojot jaunu pārsegumu, kas spētu uzņemt palielināto lietderīgo slodzi, virs vestibila un jaunu kupola konstrukciju, maksimāli atbrīvojot telpu no nesošajām konstrukcijām, kā rezultātā, diemžēl, tiktu zaudēta esošā koka konstrukcija.  Jāatzīmē, ka jauna pārseguma izbūve un griestu dekora saglabāšana ir ļoti komplicēts pasākums, bet tomēr iespējams.
    Konsultējoties ar vēsturiskā mantojuma aizsardzības speciālistiem, būvkonstruktoriem un būvniekiem, nācās secināt, ka mūsdienīgi interesantas kupola konstrukcijas izbūve, saglabājot vestibila mākslinieciskās vērtības, šodien Latvijā nav iespējama bez ārzemju speciālistu piesaistīšanas.
    Cenu salīdzinājums starp bēniņu (ieskaitot vidusdaļas konstrukcijas maiņu) un  -2. pazemes līmeņa (ņemot vērā hidroģeoloģiskos apstākļus)  būvniecības izmaksām rāda, ka droša pazemes līmeņa izbūve ļautu ietaupīt līdzekļus (apmēram 22%) un netiktu apdraudētas esošās ēkas mākslinieciskās vērtības.
    Projekta piedāvājumā paredzēta iespēja izbūvēt bēniņus nākotnē, tāpēc šajā būvniecības posmā tiek nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra līdz bēniņiem (lifts un kāpnes), paredzēts nomainīt laika gaitā nolietojušās konstrukcijas, veidojot tās no jauna un mūsdienīgas, respektējot nākotnes attīstības iespējas.


Built with Berta