ATKLĀTAIS IDEJU KONKURSS. Rīga 2012
Devīze: TP713
Autori: ARONA TOMARIŅA, ILZE DIDRIHSONE, REINIS SALIŅŠ (SPOT)
Godalga: OTRĀ VIETA
Līvu laukums atrodas vienā no visintensīvāk staigātajām vecrīgas daļām. Tūristu grupas, kuras mēģina norūmēties kādā stūrītī un netraucēt „tranzīta” gājēju plūsmai, ņudzeklis ar dažāda veida kafejnīcām, kas nobloķē gandrīz visu kaļķu ielas fronti, pārauguši koki ar nīkuļojošu zālienu zem tiem, pāris dobes ar dekoratīviem stādījumiem - tādu patlaban varētu raksturot līvu laukumu.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu, objektīvi vērtējamu risinājumu līvu laukumam, ir nepieciešams precīzi nodefinēt problēmas būtību. Veicot pirmsprojektēšanas izpēti, jāsaprot, kādi faktori ietekmē laukuma struktūras veidošanu negatīvi, kādi pozitīvi.Vai tiks, pieņemot konkursa nolikuma projektēšanas uzdevuma nosacījumus un reanimējot reģenerācijas projektu, novērsti laukuma attīstību bremzējošie cēloņi?
1. Līvu laukuma vēsturē ir notikuši vairāki konkursi un plenēri. Ir skaidrs, ka vienota arhitektu viedokļa nav, bet jo vairāk nav skaidrs, kāds ir sabiedrības viedoklis - nav veikta neviena plaši atspoguļota aptauja sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. šajā projektā piedāvājumā tiek pieņemts, ka sabiedrība akceptē un pilsēta atbalsta "reģenerācijas projekta" virzību.
2. Pagaidu paviljoni. Pagaidu risinājumi neveicina attīstību, pagaidu stāvoklis nemotivē ieguldīt, tāpēc ir jānosaka vērtības un jānodefinē prioritātes.Kas ir tā vērtība, kurai dodam priekšroku laukuma funkcijas nodefinēšanā?Demokrātisks laukums visiem gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem vai laukums tūristu atpūtai?
3. Kā viena vai otra funkcija ietekmēs laukuma struktūru? Mums ļoti nepatīk kafejnīcu terases laukuma vidū. Ja pieņem uzstādījumu, ka laukums ir demokrātisks un brīvs no pastāvīgās komercdarbības, tad jārisina problēma ar kafejnīcu izvākšanu no tā. Laukumā esošajām kafejnīcām jārod pastāvīga ēka, kur varētu sniegt pakalpojumu arī ziemas laikā. nevienam neizraisa nepatiku kafejnīcas, kuras izvietotas gar ēku fasādēm. Tātad, ja pieņem, ka kafejnīcām paredzētās platības ierādīs jaunajā apjomā, tad kafejnīcu terases izvietosies gar fasādi un, ja apjoms atradīsies uz gruntsgabala robežas, kā tas ir perimetrālās apbūves gadījumos, kafejnīcas atkal parādīsies laukumā šķērsojot mazo ķēniņu ielu.
Bet kā būtu, ja laukuma tuvumā vispār nebūtu kafejnīcu? Iespējams iemesls ir tanī, ka mēs nevēlamies komercdarbību šajā laukumā vispār un vēlamies redzēt līvu laukuma klātbūtnē kultūras objektu? Parasti kultūras objekta priekšā pulcējas publika un tās ietilpšanai ēkas ārtelpā tiek projektēti laukumi vai arī galvenā fasāde ir atvērta uz iekšu, ieskaujot laukumu galvenās ieejas zonā, lielāko apmeklētāju pulcēšanās vietā. Kultūrbūves gadījumā par tās priekšlaukumu varētu kalpot esošais laukums un ēka piekļautos no jauna strukturētajam laukumam.
Projektā tiek secināts, ka atkarībā no teritorijas izmantošanas veida ir atkarīgi laukuma apbūves noteikumi un ja šajā teritorijā saskaņā ar rvc az tp priekšroka ir dodama kultūras un izglītības iestāžu un objektu attīstībai, bet likums neliedz būvēt komercbūvi, tad būtu jānodefinē atšķirīgi noteikumi atkarībā no teritorijas izmantošanas veida.
Kas attiecas uz paša līvu laukuma jeb skvēra tēlu, ja tas reiz ir izveidojies pašā vecpilsētas sirdī, tam būtu maksimāli jāattālinās no parka vai dārza veidola, kāds tas patlaban ir iezīmējies. Rīgai zaļā bulvāru josla nodrošina lieliskas pastaigu un atpūtas iespējas dabiskā vidē turpat pāris minūšu gājienā no līvu laukuma.
Kafejnīcu teritorija tiek skaidri nodefinēta ar ķēniņu ielas fronti un jaunā apjoma „iegrauzuma” palīdzību. Tās pieplok pie jaunprojektējamās ēkas fasādes, nebloķējot skatu un ceļu uz laukumu un ļaujot elpot pašam laukumam, tādā veidā to radot demokrātisku ne tikai atspirdzinošo dzērienu baudītājiem, bet arī tūristiem, māmiņām ar bērniem, pensionāriem un vienkārši cilvēkiem, kas vēlas pasēdēt uz soliņa un pavērties uz vecrīgas skaisto ainavu.
Veidojot jauno apbūvi, paveras lieliska iespēja izmantot pazemes telpu zem jaunprojektējamiem apjomiem sekundāro, bet tik ļoti nepieciešamo funkciju nodrošināšanai, kā piemēram, sabiedriskās tualetes u.c.
ATKLĀTAIS METU KONKURSS. Carnikava 2012
Devīze: R-577
Autori: ARONA TOMARIŅA, ILZE DIDRIHSONE, GUNITA MAJORE, REINIS SALIŅŠ
Esošās nojumes un tirdzniecības kioskus paredzēts demontēt, to vietā veidojot jaunus, kas kopā ar labiekārtotu laukumu, mazajām arhitektūras formām un apstādījumiem sakārtotu esošo vidi un radītu vizuāli pievilcīgu ārtelpu novada iedzīvotājiem un viesiem.
Ņemot vērā faktu, ka tirgus laukums atrodas pietiekoši centrālā un pārskatāmā vietā, tad plānotais būvelementu kopums projektēts kā dizaina objekts, kas vienlaicīgi pildītu gan tirdzniecības funkciju, gan atpūtas zonu vietējiem iedzīvotājiem, tajā pašā laikā būtu kā dekoratīvs vides elements, kas vizuāli būtu baudāms arī dīkstāvē. Līdzīgi kā Gauja izvijas cauri Carnikavai, tā arī projektētie būvapjomi, uzvērti uz kompozīcijas pamatas, izvijas kā lente cauri tirgus teritorijai.
Paredzēti trīs stacionāri kioski un trīs nojumes, kopumā ar 11 tirdzniecības vietām. Palielinoties pieprasījumam, tirdzniecības laukuma ietvaros, paviljonu un nojumju skaitu iespējams palielināt. Vienā no stacionāriem paviljoniem paredzēta vieta sabiedriskai tualetei un atsevišķa telpa teritorijas uzkopšanai. Kādā no paviljoniem vasaras laikā ir iespēja izvietot vasaras kafejnīcu. Saskaņā ar kopējo koncepciju, autobusu pieturai plānota atsevišķa nojume.
Tā kā tirgus laukumam plānots universāls pielietojums ikdienā un svētkos, tad tirdzniecības vietu uzraksti atkarībā no situācijas uzstādāmi katriem svētkiem individuāli atbilstoši svētku noformējumam.
Teritorijā plānots izmantot divu veidu apgaismojumus - praktiski nepieciešamo apgaismojumu - ielu laternas un dekoratīvo - drenāžas sistēmā iestrādātus LED gaismekļus, kas vienlaicīgi pildītu gan zonu, gan segumu atdalošu funkciju.